Vērtspapīri

Vērtspapīri ir dokumenti, kas apliecina dokumenta izdevēja (emitenta) noteiktas saistības pret dokumenta vadītāju (cilvēku, kura valdījumā ir šis dokuments). Tos visbiežāk var pirkt un pārdot, tāpēc tie var būt apgrozībā (tirgū). Latvijā ir pieci vērtspapīru veidi – akcijas, obligācijas, vekseļi, valsts parādzīmes, kā arī privatizācijas sertifikāti. No tiem zināmākās ir akcijas un obligācija, savukārt par vekseļiem un privatizācijas sertifikātiem dziļāk informēts būs reti kurš. Šajā rakstā tiks īsi apskatīts tas, kas ir vērtspapīri, kā arī ko ar tiem dara.

Kāpēc pastāv vērtspapīri?

Vērtspapīri savā ziņā ir naudas iegūšana no tīra gaisa vai drīzāk nākotnes solījuma. Piemēram, akciju emisija notiek, kad kāds uzņēmums, valsts, banka vai pašvaldība vēlas iegūt līdzekļus, piemēram, jauna projekta finansēšanai, cita uzņēmuma iegādei, parādu atdošanai vai citām lietām. Latvijā vērtspapīru emisijas uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Šīs sadaļas apakšvirsraksts ir joks, jo vērtspapīri Latvijā fiziskā formā nepastāv – tie tiek iegrāmatoti vērtspapīru kontos.

Vērtspapīru veidi

AkcijasAkcijas izlaiž uzņēmumi. Tās iegādājas, lai gūtu dividendes (tās izmaksā tikai reizi gadā), pārdotu ar mērķi gūt peļņu, kā arī lai piedalītos uzņēmuma pārvaldīšanā. Dividendes izmaksā pēc akcionāru sapulces lēmuma, kas nozīmē, ka uzņēmumam ir tiesības visu iegūto peļņu izlietot, kā tīk, neizmaksājot dividendes. Ja kādam pieder 50% akciju +1 akcija, to sauc par akciju kontrolpaketi, kas nodrošina pilnīgu kontroli pār uzņēmumu šim akciju turētājam.

Obligācijasobligācija ir vērtspapīrs, kas dod īpašniekam iespēju saņemt garantētus ienākumus, kā arī obligācijas perioda beigās atgūt obligācijas sākotnējo vērtību. Tas ir stabilāks ienākumu avots nekā akcijas, jo netiek pakļauts tirgus svārstībām, taču obligācijas nedod iespēju pārvaldīt uzņēmumu.

Vekseļivekselis ir vērtspapīrs, kurā vekseļa izdevējs apņemas vekseļa turētājam pēc noteikta laika samaksāt noteiktu naudassummu. Atšķirībā no parādzīmes, tas ir apgrozāms.

Valsts parādzīmesvalsts parādzīmes ir obligācijas, kuras izlaiž centrālā banka (Latvijas banka). Tas ir pats stabilākais ieguldījumu veids, un kā stabilākais tas ir arī vismazāk ienesīgais. Pašlaik Latvijas obligācijas ir populāras, un pieprasījums nereti vairākas reizes pārsniedz piedāvājumu.

Privatizācijas sertifikātipašlaik jau tālā pagātnē esošie privatizācijas sertifikāti tika emitēti, lai iedrošinātu iedzīvotājus piedalīties īpašumu privatizācijā pēc PSRS sabrukuma.

Starp citu, Latvijai ir paveicies krietni samazināt savu krīzes gados uzblīdušo ārējo parādu, tieši pateicoties pašlaik bremzējošajiem ieguldījumiem. Tā kā daļa Latvijas ārējā parāda ir vairāki visnotaļ dārgi kredīti, pie kuriem tikts krīzes gados, Latvijas Finanšu ministrija vairākas reizes ir emitējusi valsts obligācijas ar pašlaik ļoti zemiem procentiem, izmantojot naudu pašreizējo parādu atmaksai. Tādējādi parādi tiek restrukturēti, un, lai gan tie vēl joprojām ir parādi, to kopējais apjoms tiek krietni samazināts, ilgtermiņā mazinot slogu nodokļu maksātājiem.