Kas ir nolikto atslēgu princips?

Ja nekas nemainīsies, no 2015. gada 1. janvāra hipotekārajām kredītsaistībām tiks piemērots nolikto atslēgu princips. Bankas (SEB un SwedBank), paužot savu sašutumu, izstājušās no valsts atbalsta programmas, kurās jaunajām ģimenēm valsts galvo daļu hipotekārā kredīta. Politiķi vārās, vieni uzskata to par pirmsvēlēšanu triku, otri saka, ka tam pamatā ir taisnīgums. Viens ir skaidrs – pašreizējā kredītu sistēma ir uzskatāma par nepiemērotu. Taču kas tas nolikto atslēgu princips vispār ir? Atbildēsim uz šo jautājumu, kā arī padomāsim, ko tas sevī ietver.

Nolikto atslēgu princips īsumā

Nolikto atslēgu princips nosaka, ka, cilvēkam uzņemoties kredītsaistības un nodrošinot tās ar nekustamo īpašumu, bankas varētu saistību nepildīšanas gadījumā saņemt tikai ķīlu. Tas ir, pat ja jums jāatmaksā vēl 20 000 eiro, kad nevarat nokārtot parādsaistības, varat izbeigt saistības ar banku, atsakoties no ķīlas. Līdz šim bankas varēja pieprasīt privātpersonām nomaksāt vēl kādu naudas summu, ja īpašuma vērtība vairs nenosedza kredīta summu.

Šādi iedzīvotāji var izvairīties no “kredītu slazda”, jebkurā brīdī atsakoties no īpašuma un izbeidzot saistības ar banku. No otras puses, tā kā bankām palielinās risks kredītu izsniegšanā, tās sāk pieprasīt lielākus pirmos maksājumus (rēķinoties ar šo, valsts uzsāka atbalsta programmu, kurā jaunajām ģimenēm valsts galvo pirmo iemaksu). Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur darbosies šāds princips, līdzīgi ir tikai ASV.

Iespējamās sekas ir dažnedažādas: pirmkārt, bankas pacels pirmo iemaksu, kas parasti bijusi ap 15-25% (atkarībā no objekta, kā arī kredītņēmēja ienākumiem). Otrkārt, bankas daudz striktāk vērtēs, kam izsniegt kredītu. Treškārt, vairs nebūs cilvēku, kas padarīti teju vai ekonomiski nespējīgi (vai piespiesti emigrēt) hipotekāro kredītu dēļ. Kopumā šis ir viens no retajiem likumiem, kuriem sekas var saskatīt tieši finanšu krīzē un banku uzvedībā finanšu krīzes laikā. Tas ir tiešs signāls bankām, ka vairs nebūs iespējams piekopt “trekno gadu” politiku, kad kredītus bieži vien izsniedza, daudz nedomājot par to, kas notiks gadījumā, ja aizņēmējs nevarēs šo kredītu atmaksāt.