Kas ir neregulārie izdevumi?

NaudaKatru mēnesi tērējam naudu pārtikai, elektrības rēķinu apmaksai un izdevumiem par mājokli, taču, kad šiem tēriņiem pievienojas kādi ekstra izdevumi, kurus neveicam regulāri, tad varam tos definēt, kā neregulāros izdevumus. Neregulārie izdevumi parasti ir iepriekš paredzami. Tie varētu būt izdevumi par auto tehnisko apskati un remontu pirms tās, svētku pirkumi, izdevumi bērna sagatavošanai skolai, atvaļinājums, plānotas medicīniskās pārbaudes un citi izdevumi atkarībā no katra dzīvesveida un vajadzībām.

Ja neregulārie izdevumi netiek plānoti un par tiem piemirstas, tie var kļūt par neplānotiem jeb negaidītiem izdevumiem, kas parasti rada liekas problēmas un robu budžetā.

Liela daļa ģimeņu neregulāros izdevumus apzinās, taču neplāno, tādā veidā nonākot situācijā, kurā konkrētos gada mēnešos neparedzēto izdevumu dēļ, atliek mazāk līdzekļu ikdienas tēriņu segšanai, taču daudz apzinīgāk būtu laicīgi veido iekrājumus un atlikt naudu neregulāro izdevumu atmaksai, tādējādi nodrošinot stabilu budžetu visa gada garumā un izvairoties no stresa un budžeta robiem konkrētos mēnešos.

Ne vienmēr mēneša beigās pāri paliek pietiekoši daudz naudas, lai veidotu vajadzīgo uzkrājumu, taču arī šo problēmu iespējams novērst ar plānošanu. Izveidojot budžeta plānu nākamajam mēnesim un ilgtermiņa plānu gadam, pastāv liela iespēja, ka vairākas tēriņu grupās saskatīsiet iespēju ietaupīt. Ietaupītos līdzekļus novirziet neregulāro izdevumu segšanai, veidojot uzkrājumu.

Budžeta plānu veido sekojoši:

  1. Veic ienākumu un izdevumu uzskaiti. Uzskaitei var izmantot kādu no budžeta plānošanas rīkiem, kas izmantojami internetā un lejuplādējami datorā vai viedtālrunī. Ja dodat priekšroku papīram un pildspalvai, izdevumus varat pierakstīt blociņā sadalot tos vairākas izdevumu kategorijās. Ja vēlaties gūt ātru, bet aptuvenu ieskatu par iepriekšējo mēnešu izdevumiem, uzskaitiet to no internetbankā atrodamā bankas konta pārskata.
  2. Sastādiet plānu nākamajam mēnesim un ilgtermiņa budžetu gadam. Skatoties uz iepriekšējā mēneša izdevumiem, ieplānojiet nākamā mēneši paredzamos izdevumus un konkrētas naudas summas, kuras tērēsiet katrai no izdevumu kategorijām. Plānojot budžetu definējiet mērķus, kurus vēlaties sasniegt. Norādiet cik lielu summu esat nolēmis ietaupīt konkrētajā izdevumu kategorijā un cik daudz atlicināsiet uzkrājumam neregulāriem izdevumiem.
  3. Īstenojiet budžeta plānu un analizējiet rezultātus. Regulāri uzskaitiet visus izdevumus un ieviesiet savā ikdienā plānotās izmaiņas savu mērķu sasniegšanai. Mēneša vai budžeta plāna beigās analizējiet vai izdevies sasniegt mērķus, apkopojiet rezultātus.

Budžeta plānošana būs efektīva ilgtermiņā tikai tad, ja to veiksiet regulāri. Ar regulāru plānošanu iespējams sasniegt ievērojamus rezultātus, ietaupīt vairākus simtus eiro gadā, stabilizēt savu finansiālo situāciju un vienmēr būt drošam, ka līdzekļu pietiks gan neregulāro, gan neparedzēto izdevumu segšanai.

Plānot budžetu nenozīmē savilkt jostas un taupīt uz visu iespējamo, tas nozīmē izprast savas finanses un tērēt gudri.