Kas ir deflācija?

Darbs, naudaDeflācija ir pretējs process inflācijai un tās laikā vērojams vispārējs patēriņa preču cenu kritums. Jāņem vērā, ka cenu kritums vienā konkrētā mēnesī vai gadalaikā, piemēram, vasarā netiek uzskatīts par deflāciju. Par deflāciju var runāt tad, kad cenu kritums nomērāms pret iepriekšējo gadu un cenas samazinājušās vai palikušas zemākas vismaz vienu gadu. Piemēram, to, ka ābolu cenas rudenī ir zemākas, nekā pavasarī nevar saukt par deflāciju, taču vispārēju pārtikas preču cenu kritumu visa gada laikā gan var. Deflāciju var izraisīt arī cenu kritums kādā no enerģētikas nozarēm, kā rezultātā samazinās visas ražošanas izmaksas, taču parasti, šādi izraisīta deflācija, nav ilgstoša.

Deflāciju mēra procentos, izmantojot patēriņa cenu indeksu (PCI), kas norāda par cik procentiem mainījusies patēriņa preču un pakalpojumu jeb patēriņa groza cena, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Patēriņa grozā ietilpst aptuveni 700 preces un pakalpojumi, kuru cenu svārstības tiek novērotas un uzskaitītas.

Deflācijas rezultātā naudai pieaug vērtība – pirktspēja, līdz ar to, par to pašu naudas daudzumu, iespējams nopirkt vairāk.

Pateicoties cenu samazinājuma un naudas vērtības pieaugumam varētu šķist, ka deflācija ir tikai pozitīvs un pat vēlams process, taču patiesībā ilgstoša deflācija var radīt vairākas nopietnas problēmas. Par problēmu cēloni deflācija var kļūt tad, kad rodas tā saucamā deflācijas spirāle. Deflācijas spirāli uztur gaidas pēc vēl lielāka ekonomikas un cenu krituma, līdz ar to tiek atlikti pirkumi un investīcijas, gaidot kad cenas kļūs vēl zemākas. Nesaņemot investīcijas un pieprasījumu pēc precēm, samazinās ražošana un vērojama ekonomikas lejupslīde.

Latvijai iekļūt deflācijas spirālē ir ievērojami mazāks risks nekā citām lielākām valstīm, jo esam atkarīgi no importa un cenu svārstībām partnervalstīs. Līdz ar to jāņem vērā, ka cenas Latvijā, ir tiešā ES un citu valstu ietekmē un, novērojot cenu kāpumu vai kritumu partnervalstī, var prognozēt cenu svārstības Latvijā.

Valts iedzīvotāju ikdienas dzīvē, deflācijai ir gan savas priekšrocības, gan arī trūkumi.

Par deflācijas priekšrocībā varētu uzskatīt:

  • Cenu pazemināšanos,
  • Mazāku reālo ienākumu kritumu,
  • Mazākas ražošanas izmaksas.

Par deflācijas trūkumiem varētu uzskatīt:

  • Uzņēmumu pārstrukturizāciju (darbavietu samazinājumu),
  • Dārgāku kredītu un citu parādsaistību apkalpošanu,
  • Bieži vien darbinieku algu samazinājumu.

Minimāla un īslaicīga deflācija īpaši lielas izmaiņas ikdienas dzīvē neieviesīs, taču iestājoties ilglaicīgai deflācijai vai deflācijas spirālei, izmaiņas ekonomikā var sajust ne tikai uzņēmēji, bet arī visi pārējie valsts iedzīvotāji, tāpēc, par šiem procesiem atbildīgajām iestādēm, ir ļoti svarīgi pareizi veidot ekonomisko politiku un kontrolēt ekonomiskos procesus, lai nepieļautu pārlieku lielu deflāciju vai inflāciju konkrētajā ekonomiskajā zonā.