Inflācija

FinansesAr inflāciju apzīmē cenu pieauguma procesu. Visas preces un pakalpojumi, ko mājsaimniecības iegādājas gada laikā, tiek sauktas par patēriņa grozu. Gada inflācija ir visa groza cena konkrētā mēnesī salīdzinājumā ar patēriņa groza cenu tajā paša mēnesī pirms gada. Lai izdarītu šādus aprēķinus, vispirms aprēķina cenu indeksu: katra iegādātā produkta daudzumu reizina ar tā cenu un saskaita visu patēriņa grozā ietverto produktu summu. Pirmais gads, kam tiek veikts aprēķins, ir bāzes gads. Pēc tam seko aprēķini katram nākamajam gadam. Katra nākamā gada patēriņa groza kopējās izmaksas dala ar bāzes gada izmaksām un reizina ar 100. Šis skaitlis norāda cenu indeksa pieaugumu attiecībā pret bāzes gadu. Gada inflāciju aprēķina, no attiecīgā gada cenu indeksa atņemot iepriekšējā gada cenu indeksu, dalot ar iepriekšējā gada cenu indeksu, kas reizināts ar simts.

Patēriņa grozā ietver visus produktus un pakalpojumus, ko izmanto mājsaimniecības. Paraugoties uz iepriekšējo piemēru un izmantojot dažus produktus, varam aprēķināt inflāciju ar piemēru. Teiksim, 2012. gadā pudele piena izmaksā 0,88 EUR, gadā iegādājam 100 pudeles; autobusa biļete izmaksā 0,70 EUR, gada laikā braucienu skaits ir 200, maize maksā 1,50 EUR, gadā nopērkam 100 maizes kukuļu, ceļojums uz Kanāriju salām maksā 550,- EUR. Gada griezumā patēriņa grozs ar dotajām precēm un pakalpojumiem ir 928,- EUR. Nākamajā gadā piena pudeles cena ir 0,90 EUR, autobusa biļete maksā 0,70 EUR, maize – 1,55 EUR, ceļojums – 600,- EUR. Kopā 2013. gadā patēriņa groza cena ir 985,- EUR. Bet 2014. gadā piens maksā 0,92 EUR, maize – 1,60 EUR, autobusa biļetes cena paliek nemainīga – 0,70 EUR, ceļojums izmaksā 620,- EUR. 2015. gadā, tātad, patēriņa grozs ir 1012,- EUR.

Cenu indeksa pieaugums 2013. gadam ir 985 eiro : 928 eiro x 100 = 106,14. Cenu indeksa pieaugums 2014. gadam ir 1012 eiro : 928 eiro x 100 = 109,05. Attiecīgi inflācija 2013. gadā bija (106,14 – 100) : 100 x 100 = 6,14 %, bet 2014. gadā (109,05 – 106,14) : 106,14 x 100 = 2,74 %. Patēriņu cenu indeksa izmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu ir nepieciešamas uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa aprēķiniem. Centrālā statistikas pārvalde publicē aprēķinos izmantojamos patēriņa cenu indeksus.

Eiro zonā patēriņa cenu inflāciju mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu, izmantojot vienotu aprēķina metodoloģiju nolūkā salīdzināt vienas valsts datus ar citas valsts datiem. Saskaņotajā patēriņa cenu indeksā caurmērā ietverts aptuveni 700 preču un pakalpojumu. Lai saglabātu cenu stabilitāti (Eiropas Centrālās bankas uzdevums), ECB noteikusi tādu saskaņoto patēriņa cenu indeksa gada inflācijas līmeni, kas zemāks par 2%, bet tuvu tā robežai. Tas nepieciešams, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un radītu jaunas darbavietas. Eiro zonas monetārā politika paredz veselīgu cenu kāpumu kā vienu no ekonomikas izaugsmes veicinātājiem. Šobrīd eiro zonas inflācija jau kopš 2014. gada vidus ir zem 0,5%, kas rada bažas ekonomistos.

Kā liecina Latvijas Bankas prognozes saskaņā ar 4.12.2015. publicēto Makroekonomikas norišu pārskatu, 2015. un 2016. gada vidējā inflācija Latvijā joprojām būs zema. 2016. gada inflācijas prognoze joprojām saglabāta 1,3 % apmērā. Joprojām zemas paliks enerģijas cenas, ko izveidoja naftas cenas krišanās 2015. gadā.

Inflāciju nevajadzētu uztvert viennozīmīgi ar bažām – jāņem vērā arī tas, ka cenu paaugstinājums var norādīt uz produktu kvalitātes paaugstināšanos.