Igaunija aizliedz ātro kredītu reklāmas radio un TV

IgaunijaKopš 13. novembra Igaunijā nu ir aizliegtas ātro kredītu reklāmas radio un televīzijā. Šis likumprojekts seko vairākiem līdzīgiem – piemēram, 23. oktobrī pirmajā lasījumā Igaunijas parlamentā (Riigikogu) tika apstiprinātas kredītu procentu griestu likmes, kā arī tika izmainīta parādu piedziņas procedūra. Aizliedzot ātro kredītu reklāmas radio un TV, tiek sperts vēl viens solis, lai ierobežotu šādu komercsabiedrību darbību Igaunijas teritorijā.

Likumprojekts gan atļaus izvietot kompānijām savu zīmolu šajos plašsaziņas līdzekļos, ja sniegtais pakalpojums klasificēsies kā atbildīgs. Izmaiņas attiecas tikai uz ātro kredītu, nevis hipotekāro kredītu, līzinga, nomaksas vai kredītkaršu reklamēšanu. Galvenie kritiķi šīm izmaiņām ir Igaunijas Raidorganizāciju asociācija, kā arī Mārketinga komunikāciju aģentūra.

Pašā sabiedrībā viedokļi ir dažādi: lai gan līdz šim Igaunija ir bijusi diezgan kūtra dažādu ierobežojumu ieviešanā, pašlaik pieņemtie nodokļi izskatās vairāk pēc politiķu pašreklāmas. Tā lasāms postimees viedokļu slejā: “Lai izmainītu [patērētāju] paradumus, kā ierasts [rīkoties] ar patērētāju uzvedību, uzbrukumam jāturpinās no vairākām frontēm vienlaikus. Mums nepieciešama efektīvāka novērošana un limiti, lai nodrošinātu sociālu atbildību kredītdevēju starpā. Taču, to darot, nedrīkst piemirst arī patērētāju izglītošanu.”

Kā igauņiem klājas ar ātrajiem kredītiem?

Lai gan Igaunijā ātrie kredīti parādījās ātrāk nekā pie mums, kur tie ienāca 2007. gadā ar somu Ferratum, tur, tāpat kā šeit, ātros kredītus valsts regulē kūtri. Lai gan 2014. gada sākumā Igaunijā lēma par dažādiem ierobežojumiem, piemēram, 50% kredītlikmju griestiem kredītiem zem €2,000, tiem nebija īsta efekta, jo liela daļa ātro kredītu devēju pacēla maksimālo kredīta apmēru uz €2,010. Tas liecina par to, ka parlaments likumprojektu sastādījis ļoti steidzīgi, taču jauni kredītlikmes ierobežojoši likumi vēl nav noteikti. Steigu var saprast, jo Igaunijā ir kādi 130,000 – 140,000 ātro kredītu klienti – t.i., katrs desmitais valsts iedzīvotājs.

Tāpat liela problēma Igaunijā ir parādu piedziņas maksas. Parādu piedzinēji bieži pieprasa nesamērīgas maksas par vēstuļu un e-pastu nosūtīšanu nemaksājošam klientam. Tā, piemēram, pie dažiem parādu piedzinējiem fakts, ka saņemat vēstuli par parādu piedziņu, var izmaksāt €14, bet SMS vai e-pasts –  €5. Šī un citu ar parādu piedzinējiem saistītu problēmu dēļ (piemēram, Igaunijā izplatīta prakse, ka parādu piedzinēju birojam un ātro kredītu devējam ir viens īpašnieks)  parlamentā pašlaik lemj par likumu, kas noteiks šo izmaksu griestus €5 apmērā par vēstuli, plus maksimums €50 par procesa iesākšanu. Skeptiķi savukārt apgalvo, ka tas nozīmēs – vairāk parādu tiks piedzīts tiesā.

No otras puses, Igaunijā sabiedrība varētu būt diezgan labi izglītota. Lielākajās ātro kredītu firmās problemātisko kredītu skaits ir kādi 7%, bet Latvijā šis skaitlis svārstās ap 8-15%. Varbūt Igaunijas ierobežojumi nāk tik vēlu tāpēc, ka turienes sabiedrība labāk pazīst, kas tas īsti ir – ātrais kredīts?