Ekonomika

Ekonomika ir vārds ar senām saknēm. Tā sākotnējā nozīme ir “mājas vadība” vai, mūsdienīgi runājot, menedžments. Ekonomika attiecas uz lietām, kas saistās ar to, kā sabiedrība lieto resursus – tie ir ierobežoti – savu vēlmju apmierināšanai, kā arī pēta cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā. Latviski to sauc arī par tautsaimniecību un saimniecību.

Latviešu valodā ieviesusies neskaidrība ar terminiem: faktiski vārds “ekonomika” no grieķu valodas nozīmē “mājas vadības/uzturēšanas māksla”. Savukārt ekonomija – kas ir oriģinālais vārds – jau ir pats process – t.i., mājas uzturēšana, lai gan latviešu valodā tas nozīmē “ietaupīšana”. Tāpēc angliski ir, piemēram, the economy (ekonomika) bet the faculty of economics (ekonomikas fakultāte), savukārt Latvijā viens vārds apzīmē divas dažādas lietas – tautsaimniecību un mācību par tautsaimniecību.

Kāpēc ir svarīga ekonomika?

Ekonomika būtībā ir mācība par to, kā izmantot ierobežotus resursus. Cilvēku vēlmes ir neierobežotas, taču uz zemes ir ierobežots daudzums resursu, turklāt, lai pie tiem tiktu, ir nepieciešams darbs. Tāpēc fundamentāla problēma ekonomikā ir resursu savienošana ar vajadzībām, kā mēs to labi redzam katru gadu pirms budžeta pieņemšanas. Tā kā neierobežotas vajadzības ir visiem – arī bagātajiem, tad ekonomika vistiešākajā mērā skar ikvienu.

Fakti par ekonomiku:

Finanšu statistika

  • Ekonomika nepārtraukti aug – lai gan ekonomikas izaugsmes tendences ir atkarīgas no valsts, kopumā ekonomika visu laiku aug, aptuveni par 2-3% gadā. Tam pamatā ir jaunas tehnoloģijas, iedzīvotāju skaita pieaugums, kā arī citas lietas. Šī iemesla dēļ, starp citu, mūsdienās pat attīstīto valstu iedzīvotājiem nevajadzētu satraukties, ka cilvēku pieplūduma rezultātā viņiem vairs nebūs darba. Darbs būs, jo būs vairāk resursu neatkarīgi no cilvēku skaita – taču no migrācijas radies tāds fenomens kā īslaicīgs bezdarbs, kas aizvietojis – piemēram, ASV, taču ne Japānā – tādas lietas kā mūžu ilga strādāšana vienā firmā.
  • Ekonomika līdz Lielajai Depresijai netika dalīta mikroekonomikā un makroekonomikā. Mikroekonomika koncentrējas uz individuālo (t.sk. uzņēmumu) rīcību un precēm un tirgu, savukārt makroekonomiku nodarbina tādi jautājumi kā iekšzemes kopprodukts, inflācijas rādītāji, utt. Tas vien rāda, cik garu ceļu nogājusi ekonomika kā zinātne no šī gadsimta sākuma.
  • Ekonomikā izdala trīs tirgus dalībniekus – mājsaimniecības, uzņēmumi un valstis. Ekonomika ir savienota gan starp mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, gan valstīm, un izmaiņas vienu stāvoklī novedīs pie izmaiņām citā. Cieši ar ekonomiku saistītas teorijas – kā komunisms – ir stipri izmainījušas pasaules vēsturi, it īpaši 20. gadsimtā.
  • Mūsdienās lielākā ekonomika ir ASV, kuras iekšzemes kopprodukts ir aptuveni 22% no pasaules iekšzemes kopprodukta. Drīz šajā rādītājā Ķīnai vajadzētu apsteigt ASV.

Ja esat pieaudzis un vēlaties atsvaidzināt ekonomikas zināšanas, ļoti labs bezmaksas materiāls atrodams LU Open Minded saitā, kurā 12 lekcijās tiek parādīts, kā iespējams izmantot ekonomikas atziņas ikdienas dzīvē.