Ātrie kredīti, likums, iedzīvotāju aizsargātība

Latvijā gaidāmi jauni likumi, kas ierobežos ātro kredītu darbību. Visticamāk, ka likumā tiks noteikti kredītlikmju griesti, kā arī tiks ierobežots, piemēram, kredītdevēju darbalaiks. Tajā pašā laikā valsts domā visu sakārtot ar jauniem likumiem, nepadomājot, piemēram, par atbalsta programmām pašreizējiem parādniekiem. Šajā rakstā akcentēsim citu valstu – šoreiz Somijas – pieredzi par to, kā tikt galā ar sociālo slogu, kuru var izraisīt parādnieku skaita pieaugums, un ko no tā var mācīties.

Kāda palīdzība parādniekiem tiek sniegta Somijā?

Ātrais kredīts Somijā

Katrs Somijas iedzīvotājs var pieprasīt sev palīdzību budžeta plānošanā, kā arī juridiskas un cita veida konsultācijas. Turklāt pastāv arī t.s. “sociālais kredīts”, kas nozīmē to, ka kāda nevalstiska organizācija vai pašvaldība uzņemas nomaksāt kāda iedzīvotāja kredītus, bet pats parādnieks tad maksā šai organizācijai tik, cik var atļauties mēnesī. Somijā šādas lietas ir pieejamas, jo somi, atšķirībā no mums, skaudri pārdzīvoja finanšu krīzi jau 90. gadu sākumā, sabrūkot Padomju Savienībai.

Var teikt, ka Somijā pastāv daudz liberālāka kārtība, jo valsts apzinās sociālo slogu, kas var rasties, ja valstī ir ļoti daudz parādnieku vai izputējušu cilvēku. Arī likumi tur ir savādāki -nesen tika pieņemts likums par 50% maksimālo gada procentu likmi ātrajiem kredītiem, kas lielāko daļu uzņēmumu noteikti izmetīs no tirgus. Arī, piemēram, līgumsoda griesti tur ir 8% no parāda summas, kas padara nedaudz ironisku Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas pretimnākšanu, nosakot līgumsoda griestus 100% apmērā.

Bet, ja pārstāj meklēt vainīgos, var droši teikt, ka, kaut arī valsts ieviestie nosacījumi noteikti ierosinās pārmaiņas Latvijas ātro kredītu tirgū, valstij – vai vismaz pašiem parādniekiem – jābūt arī savām iniciatīvām par to, kā informēt iedzīvotājus, palīdzēt plānot budžetu un palīdzēt uzlabot materiālo stāvokli tiem, kam nav paveicies. Krīze it kā ir pārvarēta, taču neskaitāmi cilvēki izputējuši – un kāds no viņiem noteikti būtu varējis krīzi “pārziemot”, ja būtu bijis labāk informēts par to, kā veikt pareizo izvēli savā materiālajā dzīvē.