Kā es neuzvarēju “Mamutu medības”
Šajā nedēļas nogalē notika viens tāds pasākums, kas saucas “Mamutu medības“. Tas ir tāds pasākums, kur sabrauc daudz dažādi cilvēki, samaksā naudiņas un tad pa nakti skraida pa mežu, meklē kontrolpunktus un pilda dažādus uzdevumus. Šogad arī es tur piedalījos un kā vēsta ieraksta virsraksts – neuzvarēju 
Sestdienas pēcpusdienā kādā Rīgas pagalmā satiku savus komandas biedrus – darba kolēģi un vairākus viņa draugus. Gandrīz visi bija jau normāli “iesildījušies”, hmm.. Tā mēs sadalījāmies pa 2 mašīnām(jo bijām 2 komandas) un sākām savu ceļu uz Madonas rajonu, kurā šogad notika medības.
Jau pēc pāris minūtēm bija pirmā ietura – galerija Azur.. maza iestiprināšanās hesītī un “sildošo” dzērienu iepirkšana.
Tad sekoja vairāk kā 2 stundu garš ceļs. Mans krutais aifons un google maps ne sūda nepalīdzēja atrast galapunktu. Bonusā tam bija 2 avārijas situācijas un viena forša iebraukšana grāvī.
Tikuši ārā no grāvja, ieskaitījām sev pirmo punktu un ar dažu vietējo alkānu palīdzību atradām pareizo ceļu uz pasākuma norises vietu
Apmešanās bija vietā, kas atgādināja līdz galam nepabeigtu viesu māju..
Ļuri-ļuri-ļuri *patinam filmu tālāk līdz 24.00*
…tiek dots starts un visas 32(?) komandas kkur skrien. Pirmajās 15min pazaudējām vienu komandas biedru, bet pēc tam kaut kā tikām līdz pirmajam kontrolpunktam..
Tur tiesneši lika saprast, ka mūsu komunikācijas un visas citas spējas iesako. Pēc nelielas apspriedes no divām komandām tika izveidota izlase, kas turpināja cīņu atsevišķi.
Bišķi pamaldījušies atradām nākošo kontrolpunktu, kurš bija mans tā vakara mīļākais – varēju iejusties hjūmen tōrč lomā no Fantastiskā četrinieka un mest ugunsbumbu Palielīšos arī, ka biju labākais metējs komandā
Pēc tam mūsu pārvietošanās ātrums biki samazinājās, noskaņojums ļoti pasliktinājās un Madonas meži sāka pamatīgi riebties..
Pēc 5 stundu “pastaigas” notika lūzums spēles gaitā, jo Edža, kurš pēc 2 pārbaudījuma bija iekritis ūdenī ap šo laiku bija jau tā pārsalis, ka nolēma izstāties. Tas notika pie paša riebīgākā pārbaudījuma – visiem komandas dalībniekiem bija jāpadod ziepes caur āliņģi ezerā, līdz elkonim iebāžot roku ledainajā ūdenī..
Pārējie, pēc mazām pārrunām(kuru laikā arī es biju gatavs padoties un braukt mājās), turpinājām ceļu uz nākošo mazo kontrolpunktu.
Ap šo brīdi noskaņojumus bija galīgi dilsā un pēc mazā kontrolpunkta atrašanas mēs nepamanījām vienu pagriezienu, nogājām nepareizi un zaudējām daudz laika, līdz ar to iespēju finišēt laikā..
Tāpēc devāmies atpakaļ uz bāzi un pulkst. 6 no rīta bijām jau siltumā.
Secinājumu un atziņu ir tik daudz, ka pat negribas visus te rakstīt..
Un vispār bišķīt vēl ir škrobe par iztērēto naudiņu, komandas nesaskaņām un citān figņām. Tomēr kā piedzīvojums tas bija labs, būs ko atcerēties!
Līdzīgi ieraksti:
Tagi: adrenalīns, mamutu medības, piedzīvojums