Pirmajā dienā, kad izgāju caur pagalma vārtiņiem, gandrīz vai apmulsu – pilns ar minkām, zaķiem un saulītēm: Stilīgās un foršās, mākslinieces, klusās skaistules, cacas, glamūrās krievuškas un latvietes “parastās”, lellītes, nu un tad visas pārējās nekategorizētās.

Tajā brīdī man radās plāns. Es taču varu tik daudzus cilvēkus padarīt laimīgus!
Apmēram 90% no visām končām šeit ir pieejamas. (ir puisis = brīva, ir gredzens ~ brīva,  ir puisis + bēbis =/= brīva.)
Tik daudziem puišiem (un arīt šīm meitenēm, tikai viņas to vēl nezin) ir grūtības atrast to īsto..

**te pāris liriskas atkāpes par to, ka vairs nav stilīgi pašiem iepazīties, un STFU, jo tālāk sekos mana biznesa ideja**

Tātad manā rīcībā pavisam netīšām ir nonākusi šī milzīgā datubāze ar skaistām, gudrām utt. (negribu izplūst sīkumos) meitenēm, no kurām es varu piemeklēt atbilstošu katram džekam. Rīt pat bliezīšu augšā savu reklāmas web lapu un piedāvāšu ūber krutu pakalpojumu – “Atrod man draudzeni” (ok, pie nosaukuma vēl jāpiestrādā)

Šo piektdien ir iesvētību tusiņš, tāpēc man vajadzētu pāris vientuļus džekus, ko sapārot, lai priekš lapas jau būtu īsti case studies!
Es runāju pilnīgi nopietni.

Pēc 2,5 stundām es pamodos, jo pa visu dzīvokli skanēja moža mūzika(star fm), piecēlos un ledusskapī atradu aliņu.
Pēc ātras dušas uzvilku tās pašas vakardienas drēbes(jo kas gan var būt vēl seksīgāks kā vīrietis, kurš ož pēc cigaretēm un viskija?!), sakrāmēju somu un devos autoostas virzienā.

tiri piri bla bla bla

Tagad es stāvu starppilsētu busiņa pašās beigās un šajā vietā stāstā parādās Viņa.
Pirmās es pamanīju rokas, jo mēs abi turējāmies pie vienas stangas. Es nezinu kāpēc, bet man ļoti patīk cilvēku rokas, un viņējās bija tieši kā vajag.. Tad ieraudzīju kājas, pārējo augumu.. Viņa bija nobriedusi sieviete (un Māris teica, ka tieši tādu man vajag)

Jau 15 minūtes mēs braucām un manā galvā norisinājās saruna -
-”Kamōn, Andi, meik a mūv!!”
-”Nē, man no sākuma ir jāredz seja..”
-”Nūū taču..”

(Ja tā būtu bijusi filma, tad te sāktu skanēt ritmiska, bet ne pārāk salkana mūzika) Mēs saskatījāmies uz apmēram 2 sekundēm (filmā tas būtu slow-mo uz vismaz 10!) un es, pirms pamanīju Viņas dziļās, zilās acis, ieraudzīju visus pārējos sejas vaibstus, kas piederēja aptuveni gadus 35 vecai sievietei.
Tā mūsu attiecības beidzās vēl nesākušās, jo es Viņai nevarēju sniegt neko vairāk kā savu jauneklīgo un spēcīgo ķermeni..

Saistīte tiem, kas video neredz (tādi arī ir?)

Ārzemju filmās bieži forši džeki pieiet pie glamūrīgām meitenēm, pasaka savu superīgo pick-ip line un tad meitene ir nokoļīta un visi dzīvo laimīgi talāk. Pie mums viss tik kruti nesanāk, jo puiši parasti sarunas neuzsāk ar asprātīgiem pikaplainiem, meitenes uz tiem neprot atbildēt un vispār latvietis pēc būtības laimīgs nemedz būt

Mēs esam tā audzināti, ka savas simpātijas nemaz tik atklāti nevaram izrādīt, kur nu vēl sabiedriskā vietā(uz ielas/veikalā/bārā) un nepazīstamiem cilvēkiem..
Neko darīt, jāiztiek ar sarunas uzsācējiem(negribas saukt par pikaplainiem) vairāk atbilstošiem mums:

- Drīkst te padejot? (Tu man prasi atļauju? Ieejas maksu jau arī tu esi maksājis..)
- Es skatos, ka tam ārzemniekam ar tavu draudzeni nekas daudz nesanāk! (Un domā Tev ar mani kaut kas sanāks?)
- Hei, nezini cik tagad pulkstens? (Tas lielais stabs ar uzrakstu RĪGA rāda 18.00, dooh)
- Čau, saulītes! (Neesam tev nekādas saulītes..)
- Šovakar forša mūzika/daudz cilvēku/visītis gāž no kājām..  ( *-_- )
- Viens mans draugs grib ar tevi iepazīties, bet ir kautrīgs un.. (wtf?)

Jāatzīst, ka pats esmu izmantojis gandrīz visus augstāk minētos(izņemot saulītes) un pats dīvainākais, ka veiksmīgi! Atliek tikai smaidīt un runāt(kaut arī galīgas muļķības) un vis iet uz priekšu!

Tagad gan es cenšos sarunas uzsākt mazliet netizlāk, bet par to citreiz.. 

Iesākumā cipari jeb neliela statistika -
Sludinājums bija redzams no 4dienas 18.00 līdz 6dienas 14.00 (jo tad man bija jāgatavojas Mamutu medībām + sludinājums bija jau 5 lapā, neefektīvi)
Kopā tas tika apskatīts 300 reizes, kas manā vecuma grupā bija 2 lielākais cipars tajās dienās.
Profilu apskatīja 80 iepazīties gribošas meitenes un pa abām dienām es saņēmu 6 vēstules, pats nosūtīju vēl 3 vēstules meitenēm, kuras mani apskatīja.. (galīgi nebija iedvesmas rakstīt vairāk – pārāk daudz vienlaicīgi, grūti izsekot līdzi un daudz vienādu tekstu jāraksta)
Protams, tiku arī pasūtīts gan maigi, gan netik maigi.. ar vienu meiteni čatojām ilgāk kā stundu, kamēr sapratu, ka nekā tur nebūs.. lame

Pozitīvā ziņa ir tā, ka ar 3 meitenēm tomēr kkāds kontakts ir atrasts un ir sarunāti randiņi (visi vēl tikai būs, jo ir pārcelti utt.)
Īstenībā ticība, ka kāda no viņām būs mana trū lav ir maza, bet viss var gadīties, jo caur datoru jau to “ķīmiju” īpaši labi sajust nevar.
Galvenais, ka būs vismaz 3 labi pavadīti vakari un jaunas iepazīšanās

Piezīmes sev vai ieteikumi citiem sludinājumu rakstītājiem būtu.. Varbūt pamēģināt uzrakstīt mazliet nopietnāk to sludinājumu, padomāt par atbildēm uz iespējamajiem jautājumiem, un izdomāt kāda tad ir tā meitene, ko vēlos satikt!

(salda bildīte, lai parādītu manu maigo dabu un vēlmi pēc mīlestības)