Visādi krikumi
Šodien atkal esmu laukos. Tas nozīmē, ka šodien nestrādāju un pie datora pavadu maksimāli maz laika.. un jūtos labi 
Forši tā reti atbraukt – visi tādi mīļi un jauki, un aprunāties grib.
Tante vakara jau 2 stundas pirms manas atbraukšanas zvanīja un prasīja, kad uz autobusu jābrauc pretī 
Šodien vecmamma speciāli priekš manis pusdienas gatavoja un vectēvs arī tik par mani runājot, tāpēc esmu nolēmis, ka savu pirmdzimto dēlu saukšu par Adrianu. Kaut gan varbūt nē, jo nevienu īsti labu Adrianu nepazīstu. Jā, saukšu labāk par Andi, tie visi tādi baigi labi cilvēki!
Par tiem labajiem cilvēkiem runājot.. varbūt jums tas būs neliels šoks, bet es patiesībā neesmu nemaz tik labs. Dažreiz, kad esmu dusmīgs vai kā savādāk prāts aptumšojas, es pasaku cilvēkiem tiešām ļaunas lietas. Stulbākais jau, ka es apzinos cik sāpīgi tiem otriem ir to dzirdēt..
Un vēl man nez no kurienes ir tāds ļauns prieks par citu cilvēku neveiksmēm. Nesaprotu kā, bet tiklīdz izdzirdu, ka kādam paziņam nav paveicies, man sejā parādās ļauns smīns.
Pie vecmammas šodien bija kārtējasi atmiņas backflash. Ēdu medu no trīslitru burkas un medus tāds ciets kā senos laikos.
Tad vēl mēs četri(es + māsa + brālēns + māsīca) dzīvojāmies pie vecmammas kamēr vecāki darbā. Vecmamma bija tā aukle, kas lika gulēt pusdienlaiku, lasīja pasakas un darīja visādas citas lietas, kas ietilpst paketē “Mega aukle 1990″(tie bija tie gadi apmēram).. Viens no ikdienas pasākumiem bija kaļķa tabletes ēšana Lielā cieta medus karotē iesprauda to balto, drūpošo kaļķa tableti un tad deva mums katram ēst.. neiztrūkstošs bija skaņas efekts – “Dzinnnnn, dzinnnn, dzinnn”!
Awww, good times
Vēl par tiem vecajiem laikiem runājot – Tautas froneti šogad ir 20 gadu jubileja un tūlīt, tūlīt mums pagastā būs piemiņas pasākums veltīts tam. Tikai šodien uzzināju, ka arī mans tētis tur ir ņēmis dalību, tāpēc tagad iešu uz to pasākumu “pārstāvēt ģimeni”.
Labu jums vakaru!
Līdzīgi ieraksti:
Tagi: atmiņas, es, lauki, slinkums, tautas fronte