Misters nevajadzīgo lietu pircējs
Bieži esmu meitenēm novērojis šo slimību – sapērk visādas ne pārāk vajadzīgas figņas un tad domā, kur tā nauda pazūd.
Džeki ir praktiskāki. Parasti.
Bet man arī dažreiz tādas visādas “nevajadzīgo lietu pircēja” pazīmes parādās.
Piemēram, šodien sadomāju vakarā skatīties kādu filmu, tāpēc jānopērk aliņš. Un tad vēl čipsi.
Veikalā atcerējos, ka vajag, ko uz maizītes no rīta smērēt, un varētu vistiņu vakariņām, suliņu, ko padzerties, Selgas cepumus saldajam un riekstus šokolādē “katram gadījumam”.
Līdz šim brīdim jau viss čiki piki, groziņš patukš un cena tā ap piecīti.
Un tad es izdomāju, ka mājās ir beidzies Beilijs. Nu fak! ![]()
Un tā atkal maza iepirkšanās pārvēršas par dvacāru..
P.S. Liķierīts ir laba alternatīva pierastajam šampanietim, + atšķaidīts ar bučām nav nemaz tik salds

Līdzīgi ieraksti:
Tagi: iepirkšanās, šampis
12/02/2009 pulkst. 18:06
Normāls zāļu skapītis
12/02/2009 pulkst. 18:06
patīkams barčiks!
17/02/2009 pulkst. 12:48
Hehehe… visnotaļ pozitīva aptieciņa
Par to nevajadzīgo lietu pirkšanu – drīzāk tas nav nepraktiskums, bet gan pārāk liels praktiskums, proti, a ja nu pietrūkst utt…