Es vakar iemīlējos. Divreiz.
Es vakar iemīlējos. Mh, un divas reizes ![]()
Braucu trolejbusā, priekšā garš ceļš. Stāvēju trolejbusa vidū, tajā sadalošajā daļā un skatījos uz pasažieriem. Tad manas acis apstājās pie kādas meitenes. Viņai bija balta jaka, rozā šalle un divas bizes.. Izklausās pēc pavisam mazas skolniecītes, bet nē! Viņa bija 16 vai 17 gadus veca, simetriski veidotu seju un perfektām apaļām acīm. Pāris pieturas gaidīju, kad viņa pasmaidīs.
Bet nesagaidīju. Pienāca mana pietura un es izkāpu.
Vēlāk jau citā vietā es ieraudzīju Viņu. Tāda smalka, zolīdi ģērbta meitene. Pērļu baltu ādu. Tik, tik.. ka pat mazliet bail pieskarties, lai to nesabojātu.
Brūnas matu cirtas krita pār viņas acīm, pieškirot viņas skatienam dīvainu noslēpumainību..
Un viņa smaidīja. Viņu es vēl noteikti satikšu
27/01/2009 pulkst. 9:38
Tā nav mīlēstība :p
27/01/2009 pulkst. 9:40
“..iemīlējos”
Nevis mīlu
27/01/2009 pulkst. 9:58
To dēvē par hormonu vētrām
27/01/2009 pulkst. 10:07
Tu arī esi no tiem siekalaino aču skatiena īpašniekiem?
27/01/2009 pulkst. 10:09
nē, nē, nē.. aim a džentelmēn, ai iz not disrespektful
27/01/2009 pulkst. 10:24
Tas nebija tā domāts. Apveltīt sievieti ar siekalaini erotisku skatienu nav pazemojoši. Tas ir lielākais iespējamais kompliments sievietei
27/01/2009 pulkst. 10:59
jāa… izskatās, ka esi iemīlējies… pat vārdi teikumā neliekas kopā… un pirksti klaviatūrā netrāpa…
Ps
es par “(k)ādas” un “vizes”
27/01/2009 pulkst. 11:07
LOL
29/01/2009 pulkst. 0:34
Heh, tad jau tā man katru reizi, kad vien braucu trolejbusā, gadās